3. Brahmacariyakathā

1. Suddhabrahmacariyakathā

269. Natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Sabbe devā jaḷā elamūgā [eḷamūgā (syā.)] aviññū hatthasaṃvācikā nappaṭibalā subhāsitadubbhāsitānaṃ atthamaññātuṃ, sabbe devā na buddhe pasannā na dhamme pasannā na saṅghe pasannā, na buddhaṃ bhagavantaṃ payirupāsanti, na buddhaṃ bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti, na buddhena bhagavatā pañhe vissajjite attamanā, sabbe devā kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, sabbe devā mātughātakā pitughātakā arahantaghātakā ruhiruppādakā saṅghabhedakā, sabbe devā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesumicchācārino musāvādino pisuṇavācā pharusāvācā samphappalāpino abhijjhāluno byāpannacittā micchādiṭṭhikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nanu atthi devā ajaḷā anelamūgā viññū na hatthasaṃvācikā paṭibalā subhāsitadubbhāsitānaṃ atthamaññātuṃ, atthi devā buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā, buddhaṃ bhagavantaṃ payirupāsanti, buddhaṃ bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti, buddhena bhagavatā pañhe vissajjite attamanā honti, atthi devā na kammāvaraṇena samannāgatā na kilesāvaraṇena samannāgatā na vipākāvaraṇena samannāgatā saddhā chandikā paññavanto bhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, atthi devā na mātughātakā na pitughātakā na arahantaghātakā na ruhiruppādakā na saṅghabhedakā, atthi devā na pāṇātipātino na adinnādāyino na kāmesumicchācārino na musāvādino na pisuṇāvācā na pharusāvācā na samphappalāpino na abhijjhāluno abyāpannacittā sammādiṭṭhikāti? Āmantā.

Hañci atthi devā ajaḷā anelamūgā viññū na hatthasaṃvācikā paṭibalā subhāsitadubbhāsitānaṃ atthamaññātuṃ…pe… atthi devā buddhe pasannā…pe… sammādiṭṭhikā, no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi devesu brahmacariyavāso’’ti.



梵行论
清净梵行论
269. "天界中没有梵行生活吗?"是的。"所有的天神都是愚钝的、哑的、无知的、只能用手势交流的,不能辨别善说恶说的意义,所有的天神都不信佛、不信法、不信僧,不亲近世尊佛陀,不向世尊佛陀请教问题,不因世尊佛陀解答问题而欢喜,所有的天神都有业障、烦恼障、果报障,不信、无欲、愚痴,不能进入善法的决定性,所有的天神都是杀母者、杀父者、杀阿罗汉者、出佛身血者、破和合僧者,所有的天神都是杀生者、不与取者、邪淫者、妄语者、两舌者、恶口者、绮语者、贪婪者、瞋恚者、邪见者吗?"不应如此说...等等。
难道没有不愚钝、不哑、有智慧、不只用手势交流、能辨别善说恶说意义的天神吗?难道没有信佛、信法、信僧的天神吗?难道没有亲近世尊佛陀、向世尊佛陀请教问题、因世尊佛陀解答问题而欢喜的天神吗?难道没有无业障、无烦恼障、无果报障、有信、有欲、有智慧、能进入善法决定性的天神吗?难道没有不杀母、不杀父、不杀阿罗汉、不出佛身血、不破和合僧的天神吗?难道没有不杀生、不偷盗、不邪淫、不妄语、不两舌、不恶口、不绮语、不贪婪、不瞋恚、正见的天神吗?是的。
如果有不愚钝、不哑、有智慧、不只用手势交流、能辨别善说恶说意义的天神...等等...有信佛...等等...正见的天神,那么就不应该说"天界中没有梵行生活"。

270. Atthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Atthi tattha pabbajjā muṇḍiyaṃ kāsāvadhāraṇā pattadhāraṇā, devesu sammāsambuddhā uppajjanti, paccekasambuddhā uppajjanti, sāvakayugaṃ uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devesu pabbajjā natthīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yattha atthi pabbajjā tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi pabbajjā natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha atthi pabbajjā tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi pabbajjā natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yo pabbajati tasseva brahmacariyavāso, yo na pabbajati natthi tassa brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devesu muṇḍiyaṃ natthīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yattha atthi muṇḍiyaṃ tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi muṇḍiyaṃ natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha atthi muṇḍiyaṃ tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi muṇḍiyaṃ natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yo muṇḍo hoti tasseva brahmacariyavāso, yo muṇḍo na hoti natthi tassa brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devesu kāsāvadhāraṇā natthīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yattha atthi kāsāvadhāraṇā tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi kāsāvadhāraṇā natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha atthi kāsāvadhāraṇā tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi kāsāvadhāraṇā natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yo kāsāvaṃ dhāreti tasseva brahmacariyavāso, yo kāsāvaṃ na dhāreti natthi tassa brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devesu pattadhāraṇā natthīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yattha atthi pattadhāraṇā tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi pattadhāraṇā natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha atthi pattadhāraṇā tattheva brahmacariyavāso, yattha natthi pattadhāraṇā natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā? Yo pattaṃ dhāreti tasseva brahmacariyavāso, yo pattaṃ na dhāreti natthi tassa brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devesu sammāsambuddhā nuppajjantīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti ? Āmantā. Yattha sammāsambuddhā uppajjanti tattheva brahmacariyavāso, yattha sammāsambuddhā nuppajjanti natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha sammāsambuddhā uppajjanti tattheva brahmacariyavāso, yattha sammāsambuddhā nuppajjanti natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā . Lumbiniyā bhagavā jāto, bodhiyā mūle abhisambuddho, bārāṇasiyaṃ bhagavatā dhammacakkaṃ pavattitaṃ; tattheva brahmacariyavāso, natthaññatra brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….


270. "天界中有梵行生活吗?"是的。"那里有出家、剃发、穿袈裟、持钵吗?天界中有正等正觉者出现、辟支佛出现、声闻双出现吗?"不应如此说...等等。
"天界中没有出家,所以天界中没有梵行生活吗?"是的。"哪里有出家,那里就有梵行生活;哪里没有出家,那里就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。"哪里有出家,那里就有梵行生活;哪里没有出家,那里就没有梵行生活吗?"是的。"出家的人才有梵行生活,不出家的人就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。
"天界中没有剃发,所以天界中没有梵行生活吗?"是的。"哪里有剃发,那里就有梵行生活;哪里没有剃发,那里就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。"哪里有剃发,那里就有梵行生活;哪里没有剃发,那里就没有梵行生活吗?"是的。"剃发的人才有梵行生活,不剃发的人就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。
"天界中没有穿袈裟,所以天界中没有梵行生活吗?"是的。"哪里有穿袈裟,那里就有梵行生活;哪里没有穿袈裟,那里就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。"哪里有穿袈裟,那里就有梵行生活;哪里没有穿袈裟,那里就没有梵行生活吗?"是的。"穿袈裟的人才有梵行生活,不穿袈裟的人就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。
"天界中没有持钵,所以天界中没有梵行生活吗?"是的。"哪里有持钵,那里就有梵行生活;哪里没有持钵,那里就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。"哪里有持钵,那里就有梵行生活;哪里没有持钵,那里就没有梵行生活吗?"是的。"持钵的人才有梵行生活,不持钵的人就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。
"天界中没有正等正觉者出现,所以天界中没有梵行生活吗?"是的。"哪里有正等正觉者出现,那里就有梵行生活;哪里没有正等正觉者出现,那里就没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。"哪里有正等正觉者出现,那里就有梵行生活;哪里没有正等正觉者出现,那里就没有梵行生活吗?"是的。"世尊生于蓝毗尼(Lumbini),在菩提树下证悟,在波罗奈(Varanasi)转法轮;只有那里有梵行生活,其他地方没有梵行生活吗?"不应如此说...等等。


Devesu paccekasambuddhā nuppajjantīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yattha paccekasambuddhā uppajjanti tattheva brahmacariyavāso, yattha paccekasambuddhā nuppajjanti natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha paccekasambuddhā uppajjanti tattheva brahmacariyavāso, yattha paccekasambuddhā nuppajjanti natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā. Majjhimesu janapadesu paccekasambuddhā uppajjanti, tattheva brahmacariyavāso, natthaññatra brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Devesu sāvakayugaṃ nuppajjatīti, natthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Yattha sāvakayugaṃ uppajjati tattheva brahmacariyavāso, yattha sāvakayugaṃ nuppajjati natthi tattha brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… yattha sāvakayugaṃ uppajjati tattheva brahmacariyavāso, yattha sāvakayugaṃ nuppajjati natthi tattha brahmacariyavāsoti? Āmantā. Magadhesu sāvakayugaṃ uppannaṃ, tattheva brahmacariyavāso, natthaññatra brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



独觉佛不出生于天界，所以天界没有梵行生活吗？是的。独觉佛出生之处才有梵行生活，独觉佛不出生之处就没有梵行生活吗？不应这样说...独觉佛出生之处才有梵行生活，独觉佛不出生之处就没有梵行生活吗？是的。独觉佛出生于中国（中印度地区），只有那里有梵行生活，其他地方没有梵行生活吗？不应这样说...
天界不出生声闻弟子对，所以天界没有梵行生活吗？是的。声闻弟子对出生之处才有梵行生活，声闻弟子对不出生之处就没有梵行生活吗？不应这样说...声闻弟子对出生之处才有梵行生活，声闻弟子对不出生之处就没有梵行生活吗？是的。声闻弟子对出生于摩揭陀国（现比哈尔邦），只有那里有梵行生活，其他地方没有梵行生活吗？不应这样说...

271. Atthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā . Sabbadevesu atthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi manussesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Sabbamanussesu atthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Asaññasattesu devesu atthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Atthi manussesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Paccantimesu janapadesu atthi brahmacariyavāso milakkhesu [milakkhūsu (syā. ka.)] aviññātāresu yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānanti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi devesu brahmacariyavāsoti? Atthi yattha atthi, atthi yattha natthīti. Asaññasattesu devesu atthi yattha atthi, atthi yattha natthi brahmacariyavāso, saññasattesu [asaññasattesu (ka.)] devesu atthi yattha atthi, atthi yattha natthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe.

Devesu atthi yattha atthi, atthi yattha natthi brahmacariyavāsoti? Āmantā. Kattha atthi, kattha natthīti? Asaññasattesu devesu natthi brahmacariyavāso, saññasattesu [asaññasattesu (ka.)] devesu atthi brahmacariyavāsoti. Asaññasattesu devesu natthi brahmacariyavāsoti? Āmantā. Saññasattesu [asaññasattesu (ka.)] devesu natthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe.

Saññasattesu devesu atthi brahmacariyavāsoti? Āmantā. Asaññasattesu devesu atthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi manussesu brahmacariyavāsoti? Atthi yattha atthi, atthi yattha natthīti. Paccantimesu janapadesu atthi yattha atthi, atthi yattha natthi brahmacariyavāso milakkhesu aviññātāresu yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, majjhimesu janapadesu atthi yattha atthi, atthi yattha natthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe.

Manussesu atthi yattha atthi, atthi yattha natthi brahmacariyavāsoti? Āmantā. Kattha atthi, kattha natthīti? Paccantimesu janapadesu natthi brahmacariyavāso milakkhesu aviññātāresu yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ, majjhimesu janapadesu atthi brahmacariyavāsoti. Paccantimesu janapadesu natthi brahmacariyavāso milakkhesu aviññātāresu yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānanti? Āmantā. Majjhimesu janapadesu natthi brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe.

Majjhimesu janapadesu atthi brahmacariyavāsoti? Āmantā. Paccantimesu janapadesu atthi brahmacariyavāso milakkhesu aviññātāresu yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānanti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi devesu brahmacariyavāsoti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse! Katamehi tīhi? Sūrā, satimanto, idha brahmacariyavāso’’ti [a. ni. 9.21]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi natthi devesu brahmacariyavāsoti.

Sāvatthiyaṃ vuttaṃ bhagavatā – ‘‘idha brahmacariyavāso’’ti? Āmantā. Sāvatthiyaṃyeva brahmacariyavāso, natthi aññatra brahmacariyavāsoti? Na hevaṃ vattabbe.



271. 天界有梵行生活吗？是的。所有天界都有梵行生活吗？不应这样说...
人间有梵行生活吗？是的。所有人间都有梵行生活吗？不应这样说...
天界有梵行生活吗？是的。无想天有梵行生活吗？不应这样说...
人间有梵行生活吗？是的。边地有梵行生活吗？在那些未开化的地方，比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷无法前往的地方有梵行生活吗？不应这样说。
天界有梵行生活吗？有些地方有，有些地方没有。无想天有些地方有梵行生活，有些地方没有梵行生活，有想天有些地方有梵行生活，有些地方没有梵行生活吗？不应这样说。
天界有些地方有梵行生活，有些地方没有梵行生活吗？是的。哪里有，哪里没有？无想天没有梵行生活，有想天有梵行生活。无想天没有梵行生活吗？是的。有想天没有梵行生活吗？不应这样说。
有想天有梵行生活吗？是的。无想天有梵行生活吗？不应这样说。
人间有梵行生活吗？有些地方有，有些地方没有。边地有些地方有梵行生活，有些地方没有梵行生活，在那些未开化的地方，比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷无法前往的地方，中国（中印度地区）有些地方有梵行生活，有些地方没有梵行生活吗？不应这样说。
人间有些地方有梵行生活，有些地方没有梵行生活吗？是的。哪里有，哪里没有？边地没有梵行生活，在那些未开化的地方，比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷无法前往的地方，中国（中印度地区）有梵行生活。边地没有梵行生活，在那些未开化的地方，比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷无法前往的地方吗？是的。中国（中印度地区）没有梵行生活吗？不应这样说。
中国（中印度地区）有梵行生活吗？是的。边地有梵行生活吗？在那些未开化的地方，比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷无法前往的地方吗？不应这样说。
天界有梵行生活吗？是的。世尊不是说过："比丘们，阎浮提洲的人类在三方面胜过北俱卢洲的人类和三十三天：哪三方面？勇敢、正念、此处有梵行生活。"这段经文存在吗？是的。那么天界就没有梵行生活。
世尊在舍卫城说："此处有梵行生活。"是的。只有舍卫城有梵行生活，其他地方没有梵行生活吗？不应这样说。

272. Anāgāmissa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, ito cutassa tattha upapannassa kuhiṃ phaluppattīti? Tattheva. Hañci anāgāmissa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni , pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, ito cutassa tattha upapannassa tahiṃ phaluppatti; no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi devesu brahmacariyavāso’’ti.

Anāgāmissa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni , ito cutassa tattha upapannassa kuhiṃ bhāroharaṇaṃ, kuhiṃ dukkhapariññātaṃ, kuhiṃ kilesappahānaṃ, kuhiṃ nirodhasacchikiriyā, kuhiṃ akuppapaṭivedhoti? Tattheva. Hañci anāgāmissa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, ito cutassa tattha upapannassa tahiṃ akuppapaṭivedho; no ca vata re vattabbe – ‘‘natthi devesu brahmacariyavāso’’ti.

Anāgāmissa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, ito cutassa tattha upapannassa tahiṃ phaluppatti, tahiṃ bhāroharaṇaṃ, tahiṃ dukkhapariññātaṃ, tahiṃ kilesappahānaṃ, tahiṃ nirodhasacchikiriyā, tahiṃ akuppapaṭivedho; kenaṭṭhena vadesi – ‘‘natthi devesu brahmacariyavāso’’ti? Handa hi anāgāmī puggalo idha bhāvitena maggena tattha phalaṃ sacchikarotīti [sacchikaroti (bahūsu)].

2. Saṃsandanabrahmacariyakathā




272. 对于不还者个人来说，五下分结已断，五上分结未断，从此处死后生于彼处，在何处证得果位？就在彼处。如果对于不还者个人来说，五下分结已断，五上分结未断，从此处死后生于彼处，在那里证得果位；那么就不应该说"天界中没有梵行生活"。
对于不还者个人来说，五下分结已断，五上分结未断，从此处死后生于彼处，在何处放下重担，在何处遍知苦，在何处断除烦恼，在何处证悟灭谛，在何处证得不动解脱？就在彼处。如果对于不还者个人来说，五下分结已断，五上分结未断，从此处死后生于彼处，在那里证得不动解脱；那么就不应该说"天界中没有梵行生活"。
对于不还者个人来说，五下分结已断，五上分结未断，从此处死后生于彼处，在那里证得果位，在那里放下重担，在那里遍知苦，在那里断除烦恼，在那里证悟灭谛，在那里证得不动解脱；你基于什么理由说"天界中没有梵行生活"？那么，不还者个人在此处修习的道，在彼处证得果位。
2. 比较梵行生活的讨论

273. Anāgāmī puggalo idha bhāvitena maggena tattha phalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Sotāpanno puggalo tattha bhāvitena maggena idha phalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anāgāmī puggalo idha bhāvitena maggena tattha phalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Sakadāgāmī puggalo idha parinibbāyipuggalo [idhaparinibbāyī (?)] tattha bhāvitena maggena idha phalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.

Sotāpanno puggalo idha bhāvitena maggena idha phalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Anāgāmī puggalo tattha bhāvitena maggena tattha phalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe.

Sakadāgāmī puggalo idha parinibbāyipuggalo idha bhāvitena maggena idha phalaṃ sacchikarotīti? Āmantā. Anāgāmī puggalo tattha bhāvitena maggena tattha phalaṃ sacchikarotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Idha vihāya niṭṭhassa puggalassa maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti? Āmantā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Idha vihāya niṭṭhassa puggalassa maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti? Āmantā. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa…pe… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa maggo ca bhāvīyati, na ca kilesā pahīyantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ maggo ca bhāvīyati, kilesā ca pahīyantīti? Āmantā. Idha vihāya niṭṭhassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ maggo ca bhāvīyati, kilesā ca pahīyantīti? Na hevaṃ vattabbe.

Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa…pe… arahattasacchikiriyāya paṭipannassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ maggo ca bhāvīyati, kilesā ca pahīyantīti? Āmantā. Idha vihāya niṭṭhassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ maggo ca bhāvīyati, kilesā ca pahīyantīti? Na hevaṃ vattabbe .

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyo bhāvitabhāvano tattha upapajjatīti? Āmantā. Arahā upapajjatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Arahā upapajjatīti? Āmantā. Atthi arahato punabbhavoti? Na hevaṃ vattabbe.

Atthi arahato punabbhavoti? Āmantā. Arahā bhavena bhavaṃ gacchati, gatiyā gatiṃ gacchati, saṃsārena saṃsāraṃ gacchati, upapattiyā upapattiṃ gacchatīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyo bhāvitabhāvano anohaṭabhāro tattha upapajjatīti? Āmantā. Bhāroharaṇāya puna maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyo bhāvitabhāvano apariññātadukkho appahīnakileso asacchikatanirodho appaṭividdhākuppo tattha upapajjatīti? Āmantā. Akuppapaṭivedhāya puna maggaṃ bhāvetīti? Na hevaṃ vattabbe.

Anāgāmī puggalo katakaraṇīyo bhāvitabhāvano anohaṭabhāro tattha upapajjati, na ca bhāroharaṇāya puna maggaṃ bhāvetīti? Āmantā. Anohaṭabhāro ca tattha parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe.


273. 不还者个人在此处修习的道，在彼处证得果位吗？回答。入流者个人在彼处修习的道，在此处证得果位吗？不应如此说。
不还者个人在此处修习的道，在彼处证得果位吗？回答。再来者个人在此处涅槃的个人在彼处修习的道，在此处证得果位吗？不应如此说。
入流者个人在此处修习的道，在此处证得果位吗？回答。不还者个人在彼处修习的道，在彼处证得果位吗？不应如此说。
再来者个人在此处涅槃的个人在此处修习的道，在此处证得果位吗？回答。不还者个人在彼处修习的道，在彼处证得果位吗？不应如此说……等等。
在此处离开已成就的个人的道是否能修习，而烦恼并未断除吗？回答。入流果证得者的个人的道是否能修习，而烦恼并未断除吗？不应如此说……等等。
在此处离开已成就的个人的道是否能修习，而烦恼并未断除吗？回答。再来果证得者的个人……等等……阿罗汉果证得者的个人的道是否能修习，而烦恼并未断除吗？不应如此说……等等。
入流果证得者的个人的未曾有过的最后的道是否能修习，而烦恼已断除吗？回答。在此处离开已成就的个人的未曾有过的最后的道是否能修习，而烦恼已断除吗？不应如此说。
再来果证得者的个人……等等……阿罗汉果证得者的个人的未曾有过的最后的道是否能修习，而烦恼已断除吗？回答。在此处离开已成就的个人的未曾有过的最后的道是否能修习，而烦恼已断除吗？不应如此说。
不还者个人是否能因已成就的修习而再生于彼处？回答。阿罗汉是否能再生于彼处？不应如此说。
阿罗汉是否能再生于彼处？回答。阿罗汉是否存在再生？不应如此说。
阿罗汉是否存在再生？回答。阿罗汉因生而生，因去而去，因轮回而轮回，因再生而再生吗？不应如此说。
不还者个人是否能因已成就的修习而无负担地再生于彼处？回答。为放下重担而再次修习道吗？不应如此说。
不还者个人是否能因已成就的修习而无负担地再生于彼处，且不再因放下重担而再次修习道？回答。无负担的个人是否能在彼处涅槃？不应如此说。


Anāgāmī puggalo katakaraṇīyo bhāvitabhāvano apariññātadukkho appahīnakileso asacchikatanirodho appaṭividdhākuppo tattha upapajjati, na ca akuppapaṭivedhāya puna maggaṃ bhāvetīti ? Āmantā. Appaṭividdhākuppo ca tattha parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe. Yathā migo sallena viddho dūrampi gantvā kālaṃ karoti, evamevaṃ anāgāmī puggalo idha bhāvitena maggena tattha phalaṃ sacchikarotīti.

Yathā migo sallena viddho dūrampi gantvā sasallova kālaṃ karoti, evamevaṃ anāgāmī puggalo idha bhāvitena maggena tattha sasallova parinibbāyatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Brahmacariyakathā niṭṭhitā.

3. Odhisokathā

274. Odhisodhiso kilese jahatīti? Āmantā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Sakkāyadiṭṭhiṃ vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno, ekadesaṃ sotāpattiphalappatto [sotāpattiphalaṃ patto (?)] paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījī, buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi na samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayadassanena kiṃ jahatīti? Sakkāyadiṭṭhiṃ jahati, vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno…pe… ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi samannāgato, ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi na samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhadassanena kiṃ jahatīti? Vicikicchaṃ sīlabbataparāmāsaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno…pe… ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi samannāgato, ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi na samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggadassanena kiṃ jahatīti? Sīlabbataparāmāsaṃ tadekaṭṭhe ca kilese jahatīti. Ekadesaṃ sotāpanno, ekadesaṃ na sotāpanno, ekadesaṃ sotāpattiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ sattakkhattuparamo, kolaṅkolo, ekabījī, buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato, ekadesaṃ ariyakantehi sīlehi na samannāgatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



不还者个人是否能因已成就的修习而未曾觉知的苦，未断除的烦恼，未证得的灭，能再生于彼处，而不因不动解脱而再次修习道吗？回答。未证得的解脱是否能在彼处涅槃？不应如此说。就如同被箭刺中的鹿，远走高飞，度过生命；同样地，不还者个人在此处修习的道，在彼处证得果位。
就如同被箭刺中的鹿，远走高飞，仍然带着箭活着；同样地，不还者个人在此处修习的道，在彼处是否仍带着箭而涅槃？不应如此说……等等。
梵行的讨论已结束。
3. 断除烦恼的讨论
274. 断除烦恼的烦恼是什么？回答。入流果证得者的个人通过苦的观察，能断除什么？能断除我见、疑惑、戒律的执着，这些在一个地方的烦恼。入流者在一个地方，未入流者在一个地方，入流果证得者在一个地方，已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此，在一个地方是七次以上的，孤独的，单一的，具备对佛的无上信心，具备对法……等等……具备对僧……等等……具备对高尚的戒律，具备对高尚的戒律的地方，未具备对高尚的戒律的地方？不应如此说……等等。
通过生起的观察，能断除什么？能断除我见，疑惑，戒律的执着，这些在一个地方的烦恼。入流者在一个地方，未入流者在一个地方……等等……具备对高尚的戒律的地方，未具备对高尚的戒律的地方？不应如此说……等等。
通过灭的观察，能断除什么？能断除疑惑，戒律的执着，这些在一个地方的烦恼。入流者在一个地方，未入流者在一个地方……等等……具备对高尚的戒律的地方，未具备对高尚的戒律的地方？不应如此说……等等。
通过道的观察，能断除什么？能断除戒律的执着，这些在一个地方的烦恼。入流者在一个地方，未入流者在一个地方，入流果证得者在一个地方，已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此，在一个地方是七次以上的，孤独的，单一的，具备对佛的无上信心，具备对法……等等……具备对僧……等等……具备对高尚的戒律，具备对高尚的戒律的地方，未具备对高尚的戒律的地方？不应如此说……等等。

275. Sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Oḷārikaṃ kāmarāgaṃ jahati, oḷārikaṃ byāpādaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ sakadāgāmī, ekadesaṃ na sakadāgāmī, ekadesaṃ sakadāgāmiphalappatto [sakadāgāmiphalaṃ patto (?)] paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayadassanena kiṃ jahatīti? Oḷārikaṃ kāmarāgaṃ jahati, oḷārikaṃ byāpādaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ sakadāgāmī, ekadesaṃ na sakadāgāmī, ekadesaṃ sakadāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhadassanena kiṃ jahatīti? Oḷārikaṃ byāpādaṃ jahati, tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ sakadāgāmī, ekadesaṃ na sakadāgāmī, ekadesaṃ sakadāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggadassanena kiṃ jahatīti? Oḷārikaṃ byāpādaṃ jahati, tadekaṭṭhe ca kilese jahatīti. Ekadesaṃ sakadāgāmī, ekadesaṃ na sakadāgāmī, ekadesaṃ sakadāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

276. Anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ jahati, aṇusahagataṃ byāpādaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ anāgāmī, ekadesaṃ na anāgāmī , ekadesaṃ anāgāmiphalappatto [anāgāmiphalaṃ patto (?)] paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, ekadesaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayadassanena kiṃ jahatīti? Aṇusahagataṃ kāmarāgaṃ jahati, aṇusahagataṃ byāpādaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ anāgāmī, ekadesaṃ na anāgāmī…pe… ekadesaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, ekadesaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhadassanena kiṃ jahatīti? Aṇusahagataṃ byāpādaṃ jahati, tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ anāgāmī, ekadesaṃ na anāgāmī…pe… ekadesaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, ekadesaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggadassanena kiṃ jahatīti? Tadekaṭṭhe ca kilese jahatīti. Ekadesaṃ anāgāmī, ekadesaṃ na anāgāmī, ekadesaṃ anāgāmiphalappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, ekadesaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



275. 再来果证得者的个人通过苦的观察，能断除什么？能断除粗重的欲望，能断除粗重的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。再来者在一个地方，未再来者在一个地方，获得再来果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此？不应如此说……等等。
通过生起的观察，能断除什么？能断除粗重的欲望，能断除粗重的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。再来者在一个地方，未再来者在一个地方，获得再来果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此？不应如此说……等等。
通过灭的观察，能断除什么？能断除粗重的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。再来者在一个地方，未再来者在一个地方，获得再来果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此？不应如此说……等等。
通过道的观察，能断除什么？能断除粗重的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。再来者在一个地方，未再来者在一个地方，获得再来果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此？不应如此说……等等。
276. 不还果证得者的个人通过苦的观察，能断除什么？能断除细微的欲望，能断除细微的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。不还者在一个地方，未不还者在一个地方，获得不还果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此，在一个地方是中间涅槃的，因压迫而涅槃的，无作涅槃的，有作涅槃的，向上流动的，不向上流动的，在一个地方未向上流动的？不应如此说……等等。
通过生起的观察，能断除什么？能断除细微的欲望，能断除细微的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。不还者在一个地方，未不还者在一个地方……等等……在一个地方向上流动的，在一个地方未向上流动的？不应如此说……等等。
通过灭的观察，能断除什么？能断除细微的嗔恨，这些在一个地方的烦恼。不还者在一个地方，未不还者在一个地方……等等……在一个地方向上流动的，在一个地方未向上流动的？不应如此说……等等。
通过道的观察，能断除什么？这些在一个地方的烦恼。不还者在一个地方，未不还者在一个地方，获得不还果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此，在一个地方是中间涅槃的，因压迫而涅槃的，无作涅槃的，有作涅槃的，向上流动的，在一个地方未向上流动的？不应如此说……等等。

277. Arahattasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dukkhadassanena kiṃ jahatīti? Rūparāgaṃ arūparāgaṃ mānaṃ uddhaccaṃ avijjaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ arahā, ekadesaṃ na arahā, ekadesaṃ arahattappatto [arahattaṃ patto (?)] paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ vītarāgo vītadoso vītamoho katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto suvijitavijayo, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, nirodho sacchikato, maggo bhāvito, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ, sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, (ekadesaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ,) [( ) (?)] ekadesaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Samudayadassanena kiṃ jahatīti? Rūparāgaṃ arūparāgaṃ jahati, mānaṃ uddhaccaṃ avijjaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ arahā, ekadesaṃ na arahā…pe… ekadesaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, ekadesaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Nirodhadassanena kiṃ jahatīti? Mānaṃ jahati, uddhaccaṃ avijjaṃ tadekaṭṭhe ca kilese ekadese jahatīti. Ekadesaṃ arahā, ekadesaṃ na arahā …pe… ekadesaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, ekadesaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Maggadassanena kiṃ jahatīti? Uddhaccaṃ avijjaṃ tadekaṭṭhe ca kilese jahatīti. Ekadesaṃ arahā, ekadesaṃ na arahā, ekadesaṃ arahattappatto paṭiladdho adhigato sacchikato upasampajja viharati, kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ na kāyena phusitvā viharati, ekadesaṃ vītarāgo vītadoso vītamoho katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto ukkhittapaligho saṅkiṇṇaparikho abbūḷhesiko niraggaḷo ariyo pannaddhajo pannabhāro visaññutto suvijitavijayo, dukkhaṃ tassa pariññātaṃ, samudayo pahīno, nirodho sacchikato, maggo bhāvito, abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, pariññeyyaṃ pariññātaṃ, pahātabbaṃ pahīnaṃ, bhāvetabbaṃ bhāvitaṃ , sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, ekadesaṃ sacchikātabbaṃ sacchikataṃ, ekadesaṃ sacchikātabbaṃ na sacchikatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

278. Na vattabbaṃ – ‘‘odhisodhiso kilese jahatī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano’’ti [dha. pa. 239 dhammapade].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘odhisodhiso kilese jahatī’’ti.

Odhisodhiso kilese jahatīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Sahāvassa dassanasampadāya,

Tayassu dhammā jahitā bhavanti;

Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca,

Sīlabbataṃ vāpi yadatthi kiñci;

Catūhapāyehi ca vippamutto,

Chaccābhiṭhānāni abhabba [abhabbo (sī. syā.)] kātu’’nti [khu. pā. 

277. 阿罗汉果证得者的个人通过苦的观察，能断除什么？能断除色欲、无色欲、我慢、烦恼、无明，这些在一个地方的烦恼。阿罗汉在一个地方，未阿罗汉在一个地方，获得阿罗汉果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此，在一个地方是无欲、无嗔、无痴，已完成的、已放下的、未达到的真实目标，已消除生死的束缚，完全解脱，抛弃了障碍，解脱了心灵，完全明了，苦已被彻底了解，生起已被断除，灭已被证得，道已被修习，已能知晓，已被知晓，已被了解，已被断除，已被断除，已被修习，已被证得，（在一个地方已被证得，已被证得，）[( ) (?)] 在一个地方已被证得，未被证得吗？不应如此说……等等。
通过生起的观察，能断除什么？能断除色欲、无色欲、我慢、烦恼、无明，这些在一个地方的烦恼。阿罗汉在一个地方，未阿罗汉在一个地方……等等……在一个地方已被证得，未被证得吗？不应如此说……等等。
通过灭的观察，能断除什么？能断除我慢、烦恼、无明，这些在一个地方的烦恼。阿罗汉在一个地方，未阿罗汉在一个地方……等等……在一个地方已被证得，未被证得吗？不应如此说……等等。
通过道的观察，能断除什么？能断除烦恼、无明，这些在一个地方的烦恼。阿罗汉在一个地方，未阿罗汉在一个地方，获得阿罗汉果的个人已获得、已证得、已体验、已住于此，身体上触及而住于此，在一个地方未身体上触及而住于此，在一个地方是无欲、无嗔、无痴，已完成的、已放下的、未达到的真实目标，已消除生死的束缚，完全解脱，抛弃了障碍，解脱了心灵，完全明了，苦已被彻底了解，生起已被断除，灭已被证得，道已被修习，已能知晓，已被知晓，已被了解，已被断除，已被断除，已被修习，已被证得，在一个地方已被证得，未被证得吗？不应如此说……等等。
278. 不应说——“断除烦恼的烦恼吗？”回答。难道不是佛陀所说——
“逐渐地聪慧者，逐渐地每一瞬间；
如同工匠清理银子，清除自身的污垢。” [法句经 239]
这就是经文的意思吗？回答。因此不应说——“断除烦恼的烦恼吗？”
断除烦恼的烦恼吗？回答。难道不是佛陀所说——
“对于有缘者的见解，三法被断除；
我见、疑惑，或是其他任何戒律的执着；
从四种危险中解脱，六种障碍无法成就。” [《大智度论》]

6.10; su. ni. 233].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘odhisodhiso kilese jahatī’’ti.

Odhisodhiso kilese jahatīti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvakassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṃyojanāni pahīyanti – sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso’’ti [aṅguttaranikāye]. Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘odhisodhiso kilese jahatī’’ti.


6.10; su. ni. 233].
这就是**的意思吗？回答。因此不应说——“断除烦恼的烦恼吗？”
断除烦恼的烦恼吗？回答。难道不是佛陀所说——“在某个时候，尊者的弟子产生了清净、无垢的法眼——‘一切有生起的法，皆是无生起的法’，随着见的生起，尊者的弟子三种束缚被断除——我见、疑惑、戒律的执着。” [《增支部》]这就是**的意思吗？回答。因此不应说——“断除烦恼的烦恼吗？”


Odhisokathā niṭṭhitā.

断除烦恼的讨论已结束。

